Liepājas muzejs gatavo izstādi "Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā"

No 26. jūnija Liepājas muzejā būs skatāma Liepājas muzeja krājuma izstāde “Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”, kas veltīta izcilā arhitekta Paula Maksa Berči 180 jubilejai.

Pauls Makss Berči (1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts no 1871. gada līdz 1902. gadam un veidoja pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā. Joprojām Liepājā ik uz soļa manāms Paula Maksa Berči atstātais mantojums. Viņš vairāk nekā trīsdesmit gadus strādāja par pilsētas arhitektu un šajā laikā radīja ievērojamu skaitu sabiedrisko un privāto celtņu, informē Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Rita Krūmiņa.

Berči arhīvs sniedz ziņas ne tikai par paša Paula Maksa Berči projektētajiem namiem, bet arī citu arhitektu veikumu, kas strādājuši Liepājā un kuru projektus Berči akceptējis kā pilsētas galvenais arhitekts.

Berči arhīvs Liepājas muzejā nonāca 1939. gada 20. septembrī, pateicoties 1935. gadā mirušā Paula Maksa Berči dēla Maksa Teodora atraitnei Klārai Berči, kura pirms repatriācijas uz Vāciju to pārdeva muzejam par 1200 latiem.

Arhīvs ir unikāls pilsētbūvniecības avots, kas līdz pat mūsdienām piesaista daudzu pētnieku un namīpašnieku uzmanību. Tā izpētē lielu darbu ieguldījis mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un vairāku grāmatu autors Imants Lancmanis, kā arī  arhitekts arhitektūras teorētiķis, daudzu arhitektūras vēstures grāmatu autors Jānis Krastiņš.

Jau iepriekš Liepājas muzejs izrādījis cieņu Paulam Maksam Berči un viņa darbiem, popularizējot un eksponējot atstāto mantojumu, taču šoreiz izstādē būs skatāmi projekti un fotogrāfijas no tām ēkām, kas, laikam ejot, Liepājas ielās vairs nav atrodamas.

Izstādē kopumā būs apskatāmi 49 projekti, kas tapuši laika posmā no 1871. gada līdz 1923. gadam, kad projektēja arī Paula Maksa Berči dēli – Maksis Teodors un Gvido Berči.

Pauls Makss Berči dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas  pilsētiņā netālu no Berlīnes kā otrais bērns deviņu bērnu ģimenē. Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē. Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā  un līdz 1871. gadam strādāja Dauvgavpils – Vitebskas dzelzceļa būves birojā. Berči miris 1911. gadā un apglabāts Liepājas Vecajos kapos.

Pievieno komentāru

Kultūra

Uz rekurzeme.lv pilno versiju