FOTO: Priekules čībiņvecis Ivars Eidiņš stāsta, kā viņa darbību ietekmējusi krīze

Ivars Eidiņš, kuru daudzi iepazinuši kā Priekules čībiņveci par esošo situāciju Covid-19 laikā saka: “Pārmaiņas diemžēl nav uz labo pusi. Parasti, kur amatnieki tirgojas – tie ir gadatirgi, sporta un kultūras pasākumi. Tie tagad vairs nenotiek. Cik internetā var pārdot, cik pie manis uz vietas brauc, cik Priekules tirgū var iziet, tik ir. Divi trīs pāri – vairāk nevar notirgot.”

Priekulnieks skaidro, ka vietējo interese par pašmāju amatnieku darinājumiem nav tik liela, lielāko daļu ietirgojuma līdz šim veidojuši tirdziņos un pasākumos sastaptie iebraucēji no citām pilsētām un pat valstīm. Viņi pirmām kārtām vērtējot produktu un tā kvalitāti, cena viņu acīs esot otršķirīga.

Amatnieks lēš, ka, piedaloties gadatirgos, divu dienu laikā parasti izdodas ietirgot minimālās algas apmēru, kas ir visnotaļ pozitīva bilance. “Tā, ka galīgi nekas nenotiek, arī sūdzēties nevaru. Pēdējās nedēļās internetā kaut kas vairāk notiek. Tā teikt – galīgi badā nemirstu, bet diez kas nav,” tirdzniecību krīzes apstākļos raksturo čībiņvecis.

Amatnieks skaidro, ka ir profesionāls vīriešu skroderis, padomju laikā strādājis šūšanas cehā armijas daļā.

Plašāk lasiet "Kursas Laika" 21. maija numurā!

Pievieno komentāru

Priekules novadā

Uz rekurzeme.lv pilno versiju