Priekules novada iedzīvotāja Inga Raškova saņem Valsts augstāko apbalvojumu

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2021. gada 20. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta kavalieri Priekules novada Virgas pagasta sabiedrisko un kultūras darbinieci, novadpētnieci Ingu Raškovu, vēstīts Priekules novada mājaslapā.

Inga RAŠKOVA sava mūža lielu daļu veltījusi studijām. Sākotnēji Liepājas valsts pedagoģiskajā institūtā ieguvusi latviešu valodas un literatūras skolotājas kvalifikāciju. Vēlāk, Liepājas pedagoģiskajā augstskolā atgriežoties atkārtoti, ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Skolotājas darbs vadīts Priekules vidusskolā. Mācot jauniešiem latviešu valodu, literatūru, psiholoģiju un filozofiju, nostrādāti 27 gadi. Dziļāk ieinteresējoties par psiholoģiju, 2003. gadā I. Raškova uzsāk studijas psiholoģijas bakalaura programmā Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Padziļināti studējusi metodiku un prasmes, lai palīdzētu jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Ikdienas darbā Inga Raškova atklājusi sevī vēl kādu aizraušanos – vēstures faktu pētniecību un to pārvēršanu aizraujošā lasāmvielā. Kā priekulniece un Imanta Ziedoņa dēvētās leišmalītes patriote, Inga līdzcilvēkus ieintriģējusi senu faktu pētniecībā, kaut gan atzīst, ka nav vēsturniece. Drīzāk reflektē ar pārdomām pēc seno laikrakstu lappušu, arhīva materiālu un priekulnieku atmiņu uzklausīšanas un komentāru pierakstīšanas senajām fotogrāfijām. Priekules novada pastāvēšanas laikā izveidojusies literāte, kas faktiem piešķīrusi dzīvīgumu pārvēršot tos saistošā lasāmvielā.

Apjomīgā novadpētnieciskā darba rezultātiem ir nepārvērtējama nozīme, saistot iedzīvotāju atmiņu pavedienus nozīmīgā stāsta kamolā.

Nopelnu apraksts
2013. gadā tika uzsākts darbs pie Priekules novadpētniecības. Sevišķi tas ieinteresēja Ingu Raškovu. Vēstures materiālos atrastajiem sausajiem faktiem par Baronu Korfu viņa piešķīla raksturu un šīs plašās dzimtas tematu padziļināja ar personu vārdiem, informāciju par Priekules muižas saimniekiem, viņu ģimenēm utt.

Īpašā pētījumā par dzelzceļu, I.Raškova meklēja atbildes uz jautājumu, kāpēc dzelzceļš izbūvēts tieši cauri Priekulei, savā ziņā metot līkumu ceļā uz Liepāju? Dzelzceļa līnijai bijusi milzīga nozīme Priekules pilsētas tapšanā 19./20.gs., tāpat kā tās iznīcināšanā Otrā Pasaules kara laikā.

Divi pētījumi rakstīti par Priekules saimniecisko dzīvi – līdz 1945. gadam un pēc Otrā pasaules kara. Atzīmējot Priekules vidusskolas 65. gadskārtu tika sagatavota nākošā „burtnīcu” – „Priekules skolu vēsture”.

Vai Priekules vēstures pētījumi un apraksti var būt saistoša arī ne-priekulniekiem? I.Raškova uzskata, ka tautas vēsture ir katra atsevišķa cilvēka sapņu, domu un darba rezultāts, kuru mēs atstājam saviem bērniem: „Ar saviem stāstiem gan priekulniekiem, gan citur dzīvojošiem, svarīgi ir tikai tas, ka tajos laikos dzīvoja un strādāja mani un jūsu vecāki un vecvecāki. Viņu vārdus nesam un viņu acīs skatāmies ik dienu. Arī tad, kad domājam un vērtējam mūsu tautas it kā nepareizo pagātni.”

Priekules novads tika izveidots 2009. gadā. Vairāk kā desmit gadu laikā tas veiksmīgi attīstījies, lai dotu neatsveramu pienesumu topošajam Dienvidkurzemes novadam, kas ticis izveidots jaunās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Inga Raškova ir pabeigusi darbu, apkopojot desmitgadē veiktos pētījumus un nu ir gatavs manuskripts grāmatai ar pagaidu nosaukumu „Priekule septiņu lielceļu krustojumā.” To papildinās mākslas zinātņu doktora Ojāra Spārīša pētījums par Priekules ev.lut.baznīcu.

Līdz ar Priekules novada jurisdikcijas izbeigšanu, pašvaldība izdos šo apjomīgo pētījumu, sadarbībā ar izdevniecību „Mantojums”, lai tautas atmiņā saglabātu maza novada un leišmalītes pilsētiņas nozīmīgumu Latvijas kontekstā.

2016. gadā Priekules novada pašvaldība Ingai RAŠKOVAI piešķīrusi apbalvojumu GODA PRIEKULNIECE.

Pievieno komentāru

Priekules novadā

Uz rekurzeme.lv pilno versiju