FOTO: Dunicniece Inese Brizga atklāj, kuras gladiolas ir bez žēlastības jālikvidē

Rucavas novada Dunikas pagasta “Ziemeļi” daudziem pazīstami kā sīpolpuķu audzētāja un novadnieka Imanta Ziemeļa mājas. Te nenogurdināmais novadnieks izveidojis savu valstību, kur audzēti dažādu puķu stādi. Nu viņa iesākto turpina nākamā paaudze – dēls Māris kopā ar dzīvesbiedri Inesi.

Skolotāja mācekle
Inese Brizga kopā ar dzīvesbiedru Māri Ziemeli nu turpina viņa tēva aizsākto. I. Brizga smejot teic, ka saimniecībā sadalītas ietekmes zonas – kamēr dzīvesbiedra uzmanības lokā ir īrisi un lilijas, krāšņās dažādu šķirņu gladiolas ir viņas pārziņā. Gladiolu audzēšanā un kopšanā I. Brizga iesaistījusies pirms sešiem gadiem, kad uz to pamudinājis dzīvesbiedra tēvs. Tā kā pašam sācis aptrūkties spēka, lai ar plašo ziedu saimniecību tiktu galā, aicinājis talkā vedeklu: “Meit, es nevaru, man sāp mugura. Tās atlikušās noroc!” Uz I. Brizgas jautājumu, ko ar sīpoliem tālāk iesākt, I. Ziemelis atbildējis: “Nu, bet stādīsi pavasarī pati!”
Tā paralēli abi darbojušies – vēl aizvien, cik tas bijis viņa spēkos, I. Ziemelis iegādājies jaunus sīpolus un eksperimentējis ar jaunām šķirnēm, savukārt daļu uzticējis audzēšanai vedeklai. “Viņš bija mans skolotājs līdz pēdējai dienai. Ko es zinu, to es iemācījos no viņa,” par I. Ziemeli saka viņa mācekle.
I. Brizga neslēpj, ka līdz tam par gladiolu audzēšanu zinājusi nudien maz, jo iepriekš ar to nebija nodarbojusies. Prieks ir par to, ka darbos talkā nāk arī dzīvesbiedrs, kurš palīdz ar miglošanu, mēslošanu. “Es tajā visā neesmu tik dziļi iekšā, vienīgi šovasar tā ir mana ikdiena.” Līdz šim I. Brizgas dienas ritējušas starp Liepāju un Duniku. Darba nedēļa aizvadīta pilsētā, bet brīvdienas pavadītas “Ziemeļos”. Taču šī vasara 100% pagāja lauku īpašumā, ļaujot vairāk laika un rūpju veltīt bagātīgajam gladiolu laukam, kurā aug aptuveni 100 stādu.

Katra sezona citādāka

Redzētais “Ziemeļu” gladiolu audzē ļauj apzināties, cik daudzveidīgas mēdz būt gladiolu šķirnes. Cita no tiem ir raženāka, citai ziedkopa bagātīgāka, citai īpaši izteiksmīgs zieda veids. I. Brizga norāda, ka nereti gadās – daļa no stādiem konkrētajā sezonā nesasparojas un nīkuļo. Kas tam par iemeslu – grūti spriest.
Šosezon pamainīta zeme, sīpoli iestādīti jaunā laukā, iespējams, daļai pārmaiņas bijušas traucējošas, sīpoli bija pieraduši pie zināmās vietas. “Ziemeļos” pārsvarā aug vietējo selekcionāru gladiolu šķirnes, vien daļa iegādāta no ziedu bāzēm. Laba sadarbība “Ziemeļu” saimniecībai izveidojusies ar selekcionāru Laimoni Zaķi, kura katalogam I. Brizga nu audzē sīpolus. Tāpat ar L. Zaķi ir iespēja konsultēties, gūt padomus. Viņš gladiolas audzē pārsvarā mālainā zemē, to izmēģinājusi arī I. Brizga, taču “Ziemeļos” tas neko nav devis – sīpoliem šādi apstākļi nav likuši saņemties augšanā.
Kā atklāj audzētāja, šajā gadā gladiolas uzziedējušas vēlāk nekā parasti. Piemēram, daļa šķirņu, kas līdz šim ziedēt sākušas jau augusta vidū, ziedus nav vērušas pat septembra sākumā. “Godīgi sakot, nezinu, kas par vainu – nav bijis, ka tik vēlu sāk ziedēt,” par šī gada parādību brīnās I. Brizga. Papildus tam liela daļa stādu, I. Brizgai par sašutumu, aug šķībi – liecas uz vienu vai otru pusi. Arī tam racionālu izskaidrojumu audzētāja nerod: “Kāpēc tie grib augt šķībi – nav ne jausmas.”
I. Brizga gan godprātīgi atzīst – tā kā gladiolu audzēšanā ir vien iesācēja, daudz ko vēl nezina un, iespējams, dara nepareizi. Kādreiz varējusi konsultēties ar I. Ziemeli, abiem stādus apskatot, vienmēr izdevies rast risinājumu, taču nu: “Kam tu prasīsi?”

Izkonkurē dālijas
Lai gan ilgi nav vēlējusies aktīvi iesaistīties I. Ziemeļa aizsāktajā gladiolu audzēšanas rūpalā un palīdzējusi vien apdarīt konkrētus darbus, neiedziļinoties konkrētajos procesos, I. Brizga atminas, ka skolas laikā pat apsvērusi mācības Bulduru dārzkopības vidusskolā. “Tas viss kaut kā aizgāja, dzīve  aizveda pavisam citur.”
Tomēr savulaik pat paralēli darba gaitām nolēmusi nodoties dāliju audzēšanai. Audzētas aptuveni 30 šķirnes līdz brīdim, kad tapis skaidrs – tikt galā ar visiem darbiem nav ne laika, ne spēka. Īpaši daudz darba dālijas prasījušas vēlā rudenī: “To visu vēlā rudenī novākt, nomazgāt, nožāvēt – tas ir grūti un neatmaksājas.”
Viens no iemesliem, kādēļ dāliju audzēšanai nolemts mest mieru, bijis arī pieprasījums – pēc dālijām tas bijis niecīgs, ja salīdzina ar gladiolām. Audzētāja smejot atzīst, ka braukt skatīties dālijas tīk visiem, bet par pirkšanu interese maza.
I.Brizga norāda, ka gladiolas, līdzīgi kā dālijas, prasa savu: “Gladiola ir jāpabaro – stādot ir jāpabaro, arī pēc tam. Ir pelni jāuzber. Pirms nogatavošanās stādi jānomiglo, lai labāk nogatavojas.” Audzētāja skaidro, ka daudz vērtīga par audzēšanas knifiem un nepieciešamajiem sagatavošanās darbiem vēl aizvien gūst no I. Ziemeļa pierakstiem. “Es vēl esmu skolniece,” nekautrējas atzīt I. Brizga.
Par spīti tam nu jau vairākus gadus viņa ir gladiolu izstāžu dalībniece Liepājas Latviešu biedrības namā. Tā ir iespēja ne vien parādīt savu veikumu, bet arī satikties ar jomas speciālistiem. Izrādās, ka gladiolu audzētāji katru gadu pulcējas pie selekcionāra L. Zaķa, kur gūst sava veida pieredzes apmaiņu: “Viens ir izstādē redzēt viņa jaunumus, kas cits – aizbraukt pie viņa un paskatīties, kā aug uz lauka.”

Kā darbu atvieglot
Gladiolu audzē zemē iestrādāta kūdra. I. Brizga paskaidro, ka tas darīts ar nolūku, lai atvieglotu ikdienas kopšanas darbus. “Lai zāles neaug un zemi var ielabot. Mazāk jāravē – sīkās nezāles netiek laukā,” labumus uzskaita audzētāja. Vietām starp ejām gladiolu rindās zeme nokaisīta skaidām. I. Brizga teic, ka tās pasargā no pārlieku liela mitruma un ļauj pat krietni lietainās dienās veiksmīgi uziet uz lauka apraudzīt gladiolu stādus. Audzētāja zina teikt, ka, lai gladiolu ziedi izziedētu, tiem nepieciešama saule, taču pārliek lielu karstumu šie augi arī necieš. Nepieciešams mitrums. Pagājušogad, kad bijusi sausa un saulaina vasara, gladiolu lauku nācies pamatīgi liet. Šosezon papildus liešana bijusi nepieciešama vien divas reizes, salīdzina I. Brizga.
Lielākā rūpe ir gladiolu nosargāšana no dažādām slimībām – pret tām tās ir gana uzņēmīgas. Ja stāds ir sācis dzeltēt vai manāmi kādi citi bojājumi, tas bez žēlastības ir jālikvidē, uzsver I. Brizga. “Tā ir kāda puve, kāda infekcija – tur žēlastība nelīdz. Žēlojot var vien ielaist to slimību, un ar to viss beigsies. Ja kastē kāds stāds sācis bojāties, izveidojas tāds kā perēklis – slimība iet tālāk,” pamato audzētāja. Viņa teic, ka vien paši audzētāji zina, cik daudz stādu starpsezonā nākas izmest ārā. Tāpat savu skādi nodara dažādi kaitēkļi, piemēram, tripši jeb mazās mušiņas, kas nosūc zieda vārpu, un tas tā arī  neizzied.
Šosezon nācās cīnīties arī ar gliemežiem, kuri apsēduši un grauž lapas. Neskatoties uz to, ka darbs nebūt nav viegls un ātri paveicams, iesākot audzēšanu, tā aizrauj. “Visu laiku ko jaunu gribas, tā jau tāda kā narkotika.” Gladiolu audzēšana, pēc I. Brizgas teiktā, gan nav domāta katram, tam ir jāpatīk un jābūt gatavam veltīt daudz laika. “To ir jāgrib, tā pa roku galam īsti nekas nesanāk.”

Laba tad, ja izturīga
Audzētāja novērojusi – ja gladiola ir pietiekami kvalitatīva, tai jābūt gana izturīgai pret dažādiem ārējiem apstākļiem. Ja zieds kaut vai pie mazākās kustības no kāta krīt nost, tas liecina, ka konkrētā šķirne nīkuļos un nav īsti laba: “Ja zieds krīt nost, tad tā šķirne īsti nekam neder.” Ja šķirne ir laba un kvalitatīva, tad gladiolu ziediem jābūt izturīgiem.
Vienīgais veids, kā gladiolas var ietekmēt, piemēram, lietus – tas var mainīt ziedu krāsu. It īpaši tas vērojams tumšajām šķirnēm, kuru ziedi pēc lietavām mēdz kļūt raibi, neizteiksmīgi. Vaicāta, kuras tad ir tās šķirnes, kuru sīpoli un ziedi pircēju vidū ir pieprasītākie, I. Brizga atbild: “Pircēji nav prognozējami. Vienu gadu vajag to, to, to – tev izkaš pavasarī kasti tukšu, ka pašiem knapi paliek kaut kas. Tad divus trīs gadus par konkrēto šķirni vispār intereses nav.”
Audzētāja pieļauj, ka cilvēki, pētot internetu un atrodot tur kādu foto ar konkrētu šķirni, kas piesaista, steidz to meklēt pie zināmiem audzētājiem. Kolekciju papildināšanai cilvēki visbiežāk izvēlas tumšos ziedus, bordo krāsas variācijas. Savukārt ievietošanai vāzē un acu priecēšanai cilvēki nav īpaši izvēlīgi – vien vēlas kādu skaistuli, kuras pašiem nav.
Kā ierasts, grieztie ziedi īpaši pieprasīti ir Zinību dienā jeb 1. septembrī. Varētu teikt, ka gladiolas kļuvušas par sava veida šīs dienas simbolu, jo tad tās – dažāda izmēra un krāsu variācijās – uz skolu nes lieli un mazi. To, ka ziedi pieejami “Ziemeļos,” vietējie jau zina: “Tiem, kuriem vajag un interesē, tie jau atrod.”

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

Pievieno komentāru

Rucavas novadā

Uz rekurzeme.lv pilno versiju